Kā izvēlēties telpaugus? Floras attīstības noteicošie faktori ir temperatūra, apgaismojums, mitrums, ūdens režīms, augsne. Šie eksistēšanas apstākļi nosaka augu dzīves ritmu, ārējo izskatu un citas īpašības. Citāda situācija augiem veidojas telpās. Šeit augu attīstību bez mikroklimata nosacījumiem lielā mērā nosaka cilvēka darbība. Šī darbība sākas jau ar augu izvēli interjeram. Vienmēr ir divas iespējas: tiek izvēlēti augi konkrētiem mikroklimatiskiem apstākļiem vai tiek izvēlēti telpaugi pēc to dekoratīvajām īpašībām, neskatoties uz augu prasībām pēc mikroklimata. Tikai pirmā augu izvēle garantē un nodrošina interjera maksimālu dekoratīvu efektu, bet otrā bieži ir saistīta ar telpaugu zaudējumu. Īpaša uzmanība augu izvēlē ir jāpievērš to ārējam izskatam. Sniegtie norādījumi palīdzēs jums orientēties floras daudzveidībā, kā arī palīdzēs iegādāties vispiemērotākos augus.

Augiem ar stingrām lapām ir raksturīgs salīdzinoši lēns augšanas laiks. Labāk tādi telpaugi attīstās apgaismotās vietās, nav izturīgi attiecībā uz temperatūras svārstībām un zemu mitruma līmeni.

Augi ar mīkstām, maigām lapām aug ātri. Šiem telpaugiem nepatīk tieši saules stari, tiem ir nepieciešams salīdzinoši maz gaismas, vienmērīgs mitrums, tie labi aug pusēnā. Šādi augi slikti iztur biežas temperatūras maiņas.

Telpaugi ar pūkainām lapām labi aug gaismā, bet slikti – tumšā vietā. Lapu sarullēšanās ir kā aizsargmehānisms pret gaismu. Šie augi ir ļoti prasīgi attiecībā uz mikroklimata režīmu telpā.

Pustumšās, aukstās un sausās telpās var ieteikt augus ar biezām, gludām, vienmērīgi tumši zaļām lapām, jo tiem ir liels daudzums hlorofīla, kas pievelk gaismu, kura krīt uz augiem: aspidistra, sarkanlapainā begonija, nokarenā bilbergija, sansevjera, istabas efeja, tradeskancija.

Nepietiekami izgaismotas, bet mitras (80-95%) un siltas (18-28°С) telpas ir labas augiem ar plānām, maigām, visdažādāko formu un nokrāsu lapiņām: Japānas aukuba, karaliskā begonija, akmenslauzīte, monstera, papardes, brūnais dižmeldrs, fikusi.

Gaišās, mitrās un siltās telpās ieteicami augi ar izskatīgām spilgtām lapām, kuras pēc formas un nokrāsas ir ļoti daudzveidīgas: krotona jeb kodija, kalateja, marantas, abutilons jeb istabas kļava, agapans, balzamīnes, begonijas, prīmulas, ģerānijas, gloksīnija, kallas.

Gaišām, siltām un sausām telpām tiek rekomendēti sakulenti ar sulīgām lapām un kātiem un kaktusi.

 

Telpaugu kopšana

Veselu augu kopšana, ja tiem nodrošināts augšanas optimums, neprasa lielas pūles un daudz laika.

Augu lapas ir tās, kas ir pirmais indikātors augu pašsajūtai . Lapām jāizskatās veselīgi zaļām, bez slimību vai kaitēkļu izraisītiem bojājumiem. 
Regulāri būtu jānovāc nokaltušās lapas un noziedējušie ziedi, lai neveidotos pūšanas perēkļi. Lapu kātiņus jānogriež tieši pie pamatnes. Griezuma vietas vienmēr jādezinficē ar kokogli.

Ieteicams laiku pa laikam uzirdināt augsnes virskārtu, lai tur neieviešas aļģes un sūnas. No puķu poda malām regulāri jānomazgā kaļķa un minerālvielu nogulsnējumi. Vienmēr jāatceras: sliktāk ir pārlaistīt, nekā laistīt par maz. Tomēr laistīšanas režīmu vēlams pielāgot katram augam induviduāli pēc tā prasībām.

Ne visiem derēs laistīšana reizi nedēļā. Papardēm patīk viegls, pastāvīgs mitrums, turpretim tropu izcelsmes augi būs pateicīgi par apsmidzināšanu. Ziemā telpaugus laista mazāk – kaktusus un jukas laista vienu reizi mēnesī.

Ja augs sācis slimot, jāpārdomā, kas no apstākļiem varēja būt par iemeslu auga novārdzināšanai, jo novārdzis augs ir uzņēmīgāks pret slimībām.

  • Ja netiek ņemts vērā, kurš augs ir ēnmīlis, kurš saulmīlis, šādos gadījumos raksturīgi izstīdzējuši augi vai tieši pretēji – saules apdegumi uz lapām.
  • Krasas temperatūras svārstības. Pirmās pazīmes ir lapu it kā novīšana. Ja augs spēcīgi apsalis, tas paliek melns.
  • Karsts gaiss uz palodzes (no radiatoriem) izraisa augam sausus plankumus no lapu malām un galiem
  • Aukstuma aizturēšana „sprostā” starp loga rūtīm un aizkariem. Šādos apstākļos augs attīstīsies lēni un ir liels risks augam nosalt.
  • Pārāk bagātīgai laistīšanai kā pirmās pazīmes var būt brūnas lapu malas.
  • Sauss centrālapkures gaiss izraisa lapu galu brūnēšanu.
  • Ja laistīšanai tiek izmantots auksts un „ciets” laistāmais ūdens augiem paliek bālas lapas (lapas dzīslojums vēl ir zaļš).
  • Jāizvēlas augam atbilstošs puķupoda izmērs. Pārāk lielā puķupodā iestādītam augam spēcīgi augs sakņu sistēma, bet virszemes daļa neattīstīsies, kā iecerēts.
  • Ziemas miera perioda neievērošana ļoti novārdzina augus, to jaunie dzinumi ir izstīdzējuši, vārgi un nenoturīgi.

Ievērojot katra auga kopšanas īpatnības, tie augs un ziedēs daudz intensīvāk un ar savu veselīgo izskatu bagātinās istabas interjeru.

 

Raksts publicēts portālā  darzniekiem.lv  05.02.2010
Raksts veidots sadarbībā ar Jaunbērzi AF ainavu arhitekti Lindu Kačani un projektu vadītāju Anitu Albranti