Ziemassvētku eglesZiemassvētki jau klauvē pie durvīm, un visticamāk lielākajai daļai Latvijas ģimeņu jau sarūpēta viena no galvenajām svētku rotām – egle vai vismaz kāds egļu zars. Portāls Nekrize.lv vaicāja SIA Jaunbērzi AF projektu vadītājai Anitai Albrantei, kā eglīšu tirgotājiem šoziem veicas.

„Pirmie apkopotie pārdošanas dati liecina, ka šogad egļu pārdots vairāk nekā pērn, taču kopš tirdzniecības sākuma pirkumi ir viļņveidīgi – vairāk pērk pēdējās divās nedēļas nogalēs pirms svētkiem, darba dienās mazāk. Kulminācija, visticamāk, būs 23. un 24. decembrī. Lai arī aptuveni uz pusi mazāks, pieprasījums ir arī pirms Jaunā gada, kad egļu cenas ir zemākas.

Šogad novērots, ka iedzīvotāji kļuvuši izvēlīgāki, meklējot skaistāko egli un esot gataviem par to maksāt pat nedaudz vairāk. Piemēram, pieprasītas ir speciāli audzētās un formētās egles, kuras tiek veidotas simetriskas un līdzinās amerikāņu filmās redzētajām. Kāds pircējs savukārt ik gadu iegādājas sudrabegli, nevis „parasto” eglīti, jo tai nebirst skujas.

Šajos svētkos par modes lietu kļuvušas egles podos – gan Latvijas meža egles, gan baltegles un sudrabegles. Pirmkārt, šādai eglei nav jāmeklē „kāja”, savukārt pavasarī to var iestādīt dārzā. Varētu domāt, ka, tirgojot eglītes podiņos, zināmā mērā ierobežojam paši savas nākotnes biznesa iespējas, bet tā gluži nav. Pieredze rāda, ka dārzā ieaugas tikai 30% pārstādīto eglīšu, jo bieži vien tās tikušas nepareizi koptas, glabātas vai par agru pārstādītas. Turklāt, lai arī daudzi pērk podiņu eglītes un stāda dārzā, tomēr tradīcija nolikt eglīti istabā, pie kuras skaitīt pantiņus un salikt dāvanas, nekur nepazūd.

Lielākā daļa egļu ir no mūsu pašu mežiem – Blīdenes kokaudzētavas, taču nelielos apjomos no Vācijas tiek importētas baltegles; kopumā patlaban podos nopērkamas sešas egļu sugas. Lai arī sudrabegles un baltegles tiek audzētas arī Latvijā, importa īpatsvars pagaidām pārsniedz vietējo piedāvājumu, un te nu vēl ir iespējas mūsu audzētājiem paplašināt savu piedāvājumu.

Mūsu pieredze liecina, ka eglītes vienlīdz aktīvi pērk gan pie tirdzniecības centriem, kur lielāka cilvēku plūsma, gan pēc sludinājumiem, gan arī, piesakoties mūsu birojā.

Savukārt nepārdotās meža egles tiek nogādātas Rīgas Zooloģiskajā dārzā – gan viņu svētku vajadzībām, gan arī kā zoodārza iemītnieku maltīte, bet atlikušās egles tiek sadedzinātas. Nākotnē būtu jādomā par iespēju nodrošināt veco eglīšu savākšanu un sadedzināšanu, taču Latvijas iedzīvotāji pagaidām nav motivēti pirms vai pēc egles iegādes piemaksāt par šādu pakalpojumu.

Runājot par nākotnes plāniem, šajā segmentā eksporta iespēju mums īsti nav – lai nodrošinātu tirdzniecības vietas ar vajadzīgo skaitu eglīšu, tās nākas arī importēt. Jo īpaši mazās eglītes, jo Latvijas sniegotajos mežos tās ir iesnigušas un gluži vienkārši ir grūti nozāģējamas. Tomēr, ņemot vērā pieprasījumu, plānojam vairāk tirgot sudrabegles un baltegles – gan cirstos kociņus, gan podiņos, – kā arī konsultēt par egļu kopšanu, ja tās plānots pārstādīt dārzā. Tādējādi kaut nedaudz, tomēr savu biznesu varam paplašināt.”

 

Raksts publicēts portālā  nekrize.lv  23.12.2010
Raksts tapis sadarbībā ar Jaunbērzi AF projektu vadītāju Anitu Albranti