Zāliens ir pamats savrupmājas dārza dekoratīvajā un dzīvojamā zonā. Zālienam jābūt rūpīgi un regulāri koptam.

PAVASARA DARBI

Pavasarī, pēc sniega nokušanas, zālienā ir redzamas sekas pēc ziemas perioda. Vietām ir pelējums, vecās zāles atliekas ir sablīvējušās, neļauj jaunajai zālei dīgt un saņemt skābekli. Tiklīdz kā zāliens ir nožuvis, jāveic aerēšana – vecās zāles ‘’izķemmēšana’’ ar aeratoru vai grābekli. Šī procesa rezultātā tiek likvidētas pagājušā gada zāliena atliekas un uzirdināta augsnes virskārta, augsnē nokļūst skābeklis un tā elpo.  Tas ir ļoti svarīgi, lai turpmāk būtu kvalitatīvs zāliens. Šos darbus ieteicams veikt katru pavasari.

Pēc šiem darbiem zālienu mēslo ar minerālmēslu maisījumu, kas paredzēts mēslošanai pavasarī.

MĒSLOŠANA

Tā kā zālienu bieži īsina, tas augšanai patērē daudz barības vielu, tāpēc nepieciešams dot virsmēslojumu. Galvenās barības vielas ir slāpeklis, fosfors un kālijs.

Zāliena mēslošanu veic pavasarī un vasaras otrajā pusē. Slāpeklis veicina zaļās masas augšanu un pavasarī tas nepieciešams visvairāk.

Rudenī mēslošanai izmanto kālija un fosfora mēslojumu. Kālijs veicina augu nobriešanu, kas sevišķi svarīgi pirms ziemas.

Mēslošanu veic pirms lietus, vai arī pēc mēslošanas zālienu kārtīgi aplaista.

PĻAUŠANA

Pirmā pļaušana pēc zāliena sēšanas jāveic, kad zāliens izaudzis ~10 cm garumā. Pirmajā pļaušanas reizē jānopļauj ~ 1/3 no zāles garuma. Visa nopļautā zāle vienmēr jāsavāc.

Bieži un pareizi pļaujot tiek veicināta zāliena cerošana, kas ir galvenais, lai zāliens būtu blīvs un kvalitatīvs.

Gar koku stumbriem, pie dārza laternām, gar atbalsta sienām, nogāzēs un citās sarežģītās vietās ieteicams pļaut ar trimmeri.

Zāliena pļaušanu veic sausā laikā, kad nelīst lietus un nožuvusi rasa. Ļoti sausā un karstā vasarā nebūtu ieteicams zālienu pļaut dienas vidū, kad ir viskarstākais. Pēc pļaušanas to ieteicams aplaistīt.

Regulāra un rūpīga zāliena pļauja ir labākais līdzeklis cīņai ar nezālēm!

LAISTĪŠANA

Saulainā un sausā laikā zāliens jālaista regulāri. Nav nozīmes samitrināt tikai augsnes virskārtu, augsne jālaista kārtīgi, vismaz 10-12 cm dziļumā. Nepietiekama, virspusēja zāliena laistīšana sekmē nezāļu attīstību. Tādēļ zālienu ieteicams laistīt no rīta un vakarā.

Lai regulāri un kvalitatīvi aplaistītu zālienu, ierīko automātisko laistīšanas sistēmu. Tā nodrošina vienmērīgu teritorijas aplaistīšanu. Lietus laikā sensors atslēdz sistēmu.

Augsne mitruma ietekmē laika gaitā sablīvējas. Augu augšanai nepieciešamas barības vielas, mitrums un ļoti svarīgs faktors – gaiss. Gaisa trūkums pasliktina augšanu, zāliens slikti uzņem barības vielas, veidojas sūna, sāk augt nezāles. Tādā gadījumā jāveic zāliena aerācija. Tā nodrošina gaisa apmaiņu un piekļūšanu augu saknēm.

To veic pavasarī un pēc slapjas vasaras arī rudenī.

Pēc aerācijas zālienu var mulčēt. Ar laiku zāliena saknes tuvojas virskārtai, tādēļ, uzberot mulča kārtu, mēs dodam iespēju veidoties jauniem cerošanas mezgliem.

Mulčēšanai izmanto auglīgu kompostu vai augsni, taču tai jābūt ļoti irdenai. Šādi var atjaunot vecus zālienus.

Mulčēšanu var veikt tikai pavasarī, jo mulčējot rudenī, zāliens var aiziet bojā.

Nezāļu sēklas zālienā nokļūst ar augsni un atlido pa gaisu. Bieži vien nezāļu dīgsti parādās ātrāk un aug spēcīgāk nekā iesētais zāliens, jo zāliena sēklām ir dažāds dīkšanas ātrums.

Zālienā ļoti nevēlamas ir daudzgadīgās platlapju nezāles, regulāri miglojot, tās iznīkst.

Viengadīgās nezāles izzudīs jau pēc 2 – 3 pļaušanas, ja vien nebūsiet atļāvuši nogatavoties nezāļu sēklām.

Rudenī ir ļoti svarīgi no zāliena nogrābt visas lapas un ābolus. Būtu ieteicams pēc iespējas vēlāk nopļaut zālienu, lai uz ziemu nepaliktu garazāle.