PAVASARA KOPŠANA

Pavasarī, pēc sniega nokušanas sākas pirmie pavasara darbi. Stādījumos tiek atsegti ieziemotie augi, izgrieztas nosalušās augu daļas, krūmiem un kokiem veido vainagus, uzirdinot augsni to papildina ar skābekli.

Atbilstoši augu sugām stādījumi tiek papildināti ar minerālmēsliem, kas nodrošina kvalitatīvus augu cerus un veicina bagātīgāku ziedēšanu.

Skuju kokaugi, sīpolpuķes un rododendri sausos pavasaros regulāri jālaista.

Pavasaris ir tas laiks, kad stādījumiem atjauno mulča kārtu un dobēm uzlabo apdobju formu.

VAINAGA VEIDOŠANA

Aprīlī veic koku un krūmu vainagu veidošanu. Vainagos regulāri izgriež bojātos, apkaltušos un aizlauztos zarus. Jauniem kokiem īsina zaru galus, lai iegūtu kompaktāku vainagu.

Tikko iestādīti koki jāpiesien pie atbalsta mietiem, tie nepieciešami 3-5 gadus, vēlāk koks pats nostiprinās un miets vairs nav vajadzīgs. Katru pavasari saite ap koku jāatsien un jānostiprina tā, lai paliktu vieta pieaugumam un tā neieaugtu stumbrā.

Kokaugus, kas zied pavasarī apgriež pēc ziedēšanas.

Veciem un pāraugušiem krūmiem veic atjaunojošo apgriešanu. No snaudošajiem pumpuriem attīstās jauni zari, un krūma vainags tiek veidots no jauna.

Formētos dzīvžogus apgriež divas reizes gadā. Lielākā kļūda ir ātri izaudzēt augstu dzīvžogu, un kad tas sasniedzis vēlamo augstumu, sākt to veidot. Šādā veidā dzīvžogs paliek skrajš, apakšējā daļā ir tikai resni stumbri. Kvalitatīvs dzīvžogs veidojas vairāku gadu garumā.

Dzīvžogu mēslo atbilstoši augu sugu specifikai.

RODODENDRI

Lai nodrošinātu bagātīgu rododendru ziedēšanu un veselīgu krūmu veidošanos, tie bagātīgi jāmēslo ar minerālmēsliem un organiskajiem mēsliem. Vislabākais organiskais mēslojums ir skāba kūdra. Dārzkopības veikalos iespējams iegādāties speciāli rododendriem domātus minerālmēslus.

Rododendriem svarīgi ir izgriezt bojātos un nokaltušos dzinumus, izlauzt noziedējušos ziedus. Rododendriem nepieciešams liels gaisa un augsnes mitrums, tādēļ sausā laikā tie jālaista, un jārasina. Īpaši liela nozīme laistīšanai ir sausos rudeņos un pavasaros.

ROZES

Rozes ir siltumu mīloši, gaismas prasīgi augi, kas mīl ļoti auglīgu un labu augsni.

Rožu mēslošanai jāpievērš īpaša uzmanība. Vislabāk lietot izšķīdinātu mēslojumu, ar ko augus aplaista. Nevajadzētu liet uz lapām, jo tās paliek plankumainas.

Rožu stādījumiem augsne regulāri jāirdina un kārtīgi jālaista. Lai saglabātu augsnes mitrumu un aizkavētu nezāļu augšanu, stādījumi jāmulčē. Rozes krāšņāk ziedēs ja regulāri tām izgriezīs noziedējušos ziedus un mežeņus, jeb sakņu atvases.

Pirms ieziemošanas rozes apgriež un uzber sausu kūdru, kā mulča materiālu pret izsalšanu. Kailsalā rozes nedrīkst sasegt pārāk ātri, jo kļūstot siltākam, rozes var izsust. Labs segmateriāls ir sniegs. Pavasarī, kad segmateriāls noņemts, rozes vēlreiz jāapgriež, jāizgriež visi bojātie un apsalušie dzinumi.

Augstcelma rozes var ieziemot pieliecot pie zemes un nostiprinot ar enkuru vai arī ieziemot vertikālā stāvoklī, ietinot speciālā siltinošā materiālā. Galvenais ir nosargāt potvietu!

Augstcelma rozēm nepieciešams stingrs balsts.

Rozes stipri bojā kaitēkļi un slimības. Pirms lapu plaukšanas ieteicams miglot, lai iznīcinātu pārziemojošos kaitēkļus. Rozes jāsargā no laputīm un miltrasas.

 
SKUJU KOKAUGI

Tie ir mūžzaļi krūmi vai koki, kas savu vainagu saglabā arī ziemā.

Nomulčētus skuju kokaugu stādījumus ir viegli kopt, mulča kārta aiztur nezāļu augšanu un pasargā augsni no izkalšanas.

Skuju kokaugus ieteicams mēslot pavasarī un vasaras beigās ar speciāli šiem kokaugiem domātiem minerālmēsliem. Skuju kokaugu augšanu veicina mēslošana caur skujām.

Sausos rudeņos, pirms sala perioda skuju kokaugu stādījumi ir kārtīgi jāsalaista. Mitruma trūkums augsnē ir iemesls, kādēļ tie aiziet bojā.

Lielākā daļa skuju kokaugu šķirņu nav jāapgriež. To var veikt ierobežojot auga augšanu vai veidojot izteiktāku formu. Regulāri jāveido skuju kokaugu dzīvžogi. Visas sezonas garumā jāizgriež nokaltušie zariņi.

Skuju kokaugi spilgtā pavasara saulē apdeg, jau janvārī ieteicams tos piesegt.

Ziemā, uz augiem sasniegot biezai sniega kārtai, ieteicams būtu to noraust, lai nebojātu auga formu un neatlauztu augiem zarus.

 
VIRŠAUGI

Viršaugi lielākoties ir nelieli krūmi un puskrūmi ar ziemzaļām lapām.

Tā pat kā rododendriem , viršaugiem nepieciešama skāba augsne un mitrums.

Tie necieš pārkalšanu, it īpaši ziedēšanas un nākamā gada pumpuru veidošanās laikā.

Lai nodrošinātu labāku augšanu un bagātīgu ziedēšanu, augus 2-3 reizes, mēslo ar atšķaidītu organisko mēslu šķīdumu. Stādījumus ieteicams mulčēt.

Viršu krūmu veidošanu veic pavasarī, nogriežot vecos ziedus un kailos zarus. Ēriku zarus viegli apgriež tūlīt pēc noziedēšanas. Izstiepušos dzinumus apgriež īsākus, neaiztiekot pārkoksnējušos zarus. Pāraugušos krūmus stipri apgriež aprīlī.

 
AUGĻU KOKI UN KRŪMI

Augļu kokiem svarīgi ir veidot vainagu, tas ir jādara jau jauniem kokiem.

Lai pasargātu augļu dārzu no kaitēkļiem un slimībām, rūpīgi jāapstrādā zaru griezuma un lūzuma vietas, jāsavāc rudenī nobirušās lapas un augļi. Ja tomēr kāda slimība vai kaitēkļi bojā augļu kokus un krūmus, nepieciešams tos miglot ar augu aizsardzības līdzekļiem. Nozāģējot slimību bojātos zarus, vai savācot lapas, tie noteikti jāsadedzina, nedrīkst kompostēt, jo slimība var pāriet uz citiem augiem.
Atbilstoši augļu koku un krūmu sugām, regulāri jāmēslo ar organiskajiem mēsliem vai speciālajiem minerālmēsliem.

 
ZIEMCIETES

Galvenais ziemciešu kopšanas darbs ir ravēšana. Labi koptus stādījumus jāravē ne retāk kā reizi mēnesī. Nedrīkst ļaut ziemciešu ceros ieviesties tādām nezālēm kā gārsa, pienene vai vārpata.

Tāpat kā visus augus, arī ziemcietes sausā un saulainā laikā jālaista. Labāk laistīt reti, bet pamatīgi. Nevajag samitrināt tikai augsnes virskārtu, jo tas veicina sakņu attīstīšanos virsslānī, nevis augšanu dziļumā. Laistīt vēlams no rīta vai vakarā.
Ziemciešu stādījumos regulāri jāizgriež atmirušās, bojātās un slimās augu daļas. Jāizgriež noziedējušie ziedi.

Rudenī ziemcietēm nogriež nosalušās auga daļas. Mūžzaļajām atmirušās lapas nogriež pavasarī.

Līdz ar sala iestāšanos, ieteicams ziemciešu stādījumus mulčēt ar kūdru, vai citu materiālu. Tas pasargās augus no izsalšanas, iznīcinās nezāles, veicinās jauno piesakņu attīstību, arī sniegs ir labs nosedzējs.
Pavasarī, līdz ar pirmo augsnes irdināšanu, ieteicams iestrādāt minerālmēslus, tie jāizvēlas atbilstoši ziemciešu sugām un augu īpatnībām. Mēslot nevajadzētu akmens dārza augus, kā arī augus, kas aug starp atbalsta sienu akmeņiem, jo tiem pietiek ar niecīgu barības vielu daudzumu.

Slapjās un aukstās vasarās ļoti daudziem augiem ir dažādas slimības. Slimos augus ieteicams nogriezt, vai pat izrakt un sadedzināt. Īpaši slimību uzņēmīgi ir flokši, ziemasteres, peonijas, u.c.

 
VASARAS PUĶES

Vasaras puķu stādījumos galvenais kopšanas darbs ir ravēšana, augsnes irdināšana un laistīšana.

Lai nodrošinātu ilgu un bagātīgu ziedēšanu, ieteicams regulāri izgriezt noziedējušos ziedus, kā arī katru nedēļu mēslot ar pilnmēslojuma šķīdumu.

Viengadīgajām puķēm ir sekla sakņu sistēma, tādēļ nepieciešama regulāra un pamatīga laistīšana, lai pēc iespējas dziļāk samitrinātu augsni. Ja iespējams, nerasināt ziedus.

Atcerieties, ka augi kastēs un podos izkalst daudz ātrāk, tie sausā laikā jālaista katru dienu.

SĪPOLPUĶES

Sīpolpuķes stāda jau rudenī. To ziedēšanas laiks pagarinās, ziedu skaits ir lielāks un krāsaināks, ja puķes saņem pietiekami daudz ūdens augšanas laikā. Laistīt sāk tikko lapu smailes izspraukušās no augsnes. Jālaista vēl nedaudz pēc puķu noziedēšanas.

Sīpolpuķes stādot, augsni mēslo izkaisot lēni šķīstošu, sīpolpuķēm paredzētu, mēslojumu. Pavasarī sīpolpuķes papildus mēslo ar ūdenī izšķīdinātu mēslojumu.

Apvītušos ziedus nogriež pēc iespējas ātrāk, lai ziedos briestošās sēklotnes lieki netērē auga spēkus. Mazo sīpolpuķu sēklotnes nenogriež, jo tā notiek pavairošanās. Lapas sīpolpuķēm jānogriež tikai tad, kad tās ir nodzeltējušas.

Aptuveni pēc 5 gadiem sīpolpuķēs jāpārstāda.