Unikāla parādība pasaules kultūrā ir japāņu dārza māksla. Pirmie japāņu dārzi tika veidoti pēc ķīniešu parauga. Tos ietekmēja vietējās reliģijas un tradīcijas, iegūstot jaunu veidolu un atpazīstamību. Dārzu mākslā atklājas japāņu tautas savdabīgais filozofiskais pasaules skatījums.

Japāņu dārzi sākumā bija daudz līdzības ar Ķīnas dārzu mākslu, tomēr vēlāk tie attīstījās pilnīgi patstāvīgi un pamazām ieguva ietekmi arī Eiropā.

Atšķirībā no Ķīnas dārziem Japāņu dārzos samazinājās dārza objektu skaits, tie ieguva dziļu simbolisku nozīmi. Dažkārt pat nelielā teritorijā tika iekļauts Visuma modelis.

Pilnīgākai japāņu dārzu izpratnei ir jāpazīst vai jāspēj iztēloties Japānas daba - kalni ar dziļām upju ielejām, bagātu augu valsti, jūru un klinšainas salas.

• Aristokrātu, jeb smejošie dārzi

Augus izvēlējās galvenokārt tā, lai dārzs izteiksmīgi mainītos līdzi gadalaikiem. Šie dārzi sabalansēja sabiedrības mākslinieciskās prasības un dabas mežonīgo valdzinājumu.

• Dzenbudisma dārzi, jeb draudošie

Akmeņu krāvumi, koki ar savādi izlocītiem stumbriem visi dārzā esošie objekti rada nedrošības un baiļu sajūtu. Šādā dārzā idejiski tika ietverts viss kosmoss un tam bija tiešs sakars ar dzenbudismu.

• Tējas dārzi jeb Idilliskais dārzs

Ļoti dabiska izskata dārzi, kur raksturīgi pār ūdeni pārliekušies vītoli, izliekti tilti, akmeņu celiņš, kas ved uz tējas namiņu. Ziedoši koki, krūmi un puķes šādos dārzos sastopami ārkārtīgi reti. Augsni tajos sedz zaļš sūnu paklājs. Tējas dārzos primāri ierīkoja akmens laternas, kas tagad jau ir neatņemams japāņu dārza elements.

Dārzos ar ūdeni, neatņemama sastāvdaļa, bija saliņas ūdenstilnē ar tiltiņiem, dažādu formu koku grupas un akmens lukturi.

Nekad viens dārzs nelīdzinās otram, lai gan tika izstrādāti nemainīgi kompozīcijas principi. Jebkura šī dārza galvenā īpašība ir plūstoša pāreja no nepieradinātās dabas uz cilvēka rokām radīto.

Augi

Japānas dārzos salīdzinoši maz ir puķu, bet dažos to vispār nav. Ziedu dēļ cieņā ir arī augļu koki – ķirši, mandeles, ābeles, plūmes. Tos izvēlas, lai to lapu nokrāsa rudenī mainītos, kā arī būtu dekoratīva zaru krāsa un forma bezlapu stāvoklī. Pārsvarā sastopami mūžzaļi kokaugi. Pats iecienītākais augs – priede, kas simbolizē ilgu mūžu. Dārzos audzē arī palmas, cipreses, ginkus, rododendrus, kamēlijas, bambusus, glicīnijas, no puķēm – īrisus, peonijas, lotosus, krizantēmas. Sena un populāra Japānā ir pundurkoku audzēšana – bonzai, ar kuriem tiek veidotas miniatūrainavas.
Japāņu dārzos neizmanto zālienu, no augiem brīvos laukumus klāja smiltis vai noblietēta zeme.